Arturs Dimiters

Born on June 9, 2000

In his personal projects, he works with photography, video, audio,

sculpture, painting, and drawing.

Curator Inga Šteimane on Arturs Dimiters' works in the exhibition "My Family"

"Arturs Dimiters' technique can be described as an avant-garde use of painting components -

canvas, paint, the canvas square and a conceptualized stroke or splash created by throwing a piece of fabric into the paint poured onto the centre of the painting. This gives his works an expressionist character and brings to mind the Viennese Actionists, Robert Rauschenberg or the neo-Dadaist language of Fluxus, as well as Džemmas Skulme's (Latvian artist 1925-2019) modern approach to colors, bases and found objects. The images are polymorphic and feel at home in the postmodern space with its many references to different cultures, without distinguishing between them chronologically or by status. For example, the "natural" aesthetic cropping of the color-soaked fabric is associatively comparable to ancient marbles or classical sculptures. The "airiness" and "quietness" of the colors seem ambient. Meanwhile, the artist's references to faces and figures in his works resonate with the familiar fantasy of looking at clouds, uneven walls, or shadow plays. Contemporary animation with societies of animals and fantastic creatures is another cultural space inhabited by Arturs Dimiters' "Family."

Arturs Dimiters

Dzimis 2000. gada 9. jūnijā

Personīgajos projektos strādā ar foto, video, audio,

tēlniecības, glezniecības un zīmēšanas medijiem.

Kuratore Inga Šteimane par Artura Dimitera darbiem izstādē “Mana Ģimene”

“Artura Dimitera tehniku var saukt par glezniecības komponentu avangardisku lietošanu -

audekls, krāsa, gleznas četrstūris un konceptualizēts triepiens vai šļaksts, kas rodas, metot auduma gabalu krāsā, kas uzlieta uz gleznas pamatnes. Tas piešķir viņa darbiem ekspresionistisku raksturu un liek iedomāties Vīnes akcionistus, Robertu Raušenbergu vai fluxus neodadaistisko valodu, kā arī Džemmas Skulmes moderno pieeju krāsām, pamatnēm un atradumiem. Saturiski tēli ir polimorfiski un ērti jūtas postmodernisma telpā ar daudzām atsaucēm dažādās kultūrās, nešķirojot tās ne hronoloģiski, ne pēc statusa. Tā, piemēram, krāsā izmirkušā auduma “dabiskais” estētiskais krokojums asociatīvi salīdzināms ar Antīkajiem marmoriem vai klasicisma skulptūrām. “Gaisīgums” un “klusinājums” krāsās šķiet ambients. Savukārt, autora norādes pamanīt darbos sejas un figūras sasaucas ar katram pazīstamo fantazēšanu, skatoties mākoņos, sienas negludumos vai ēnu spēlēs. Laikmetīgā animācija ar zvēru un fantastisku būtņu sociumiem ir vēl viena kultūras telpa, kurā dzīvo Artura Dimitera “Ģimene”.